* Polaritāšu pētījums: Bieži psihosomātisks simptoms atspēko konfliktu starp pretējiem vēlmēm vai vajadzībām. Piemēram, vēlme būt aktīvam un vajadzība atpūtai. Terapeits palīdz klientam tos polaritāšus saprast un tos integrēt. Kā teica Pols Gudmans, viens no pirmajiem gestalt terapijas teorētiķiem, "veselība ir spēja būt kontaktā ar realitāti un iesaistīties tajā". Šajā kontekstā, "realitāte" ietver arī iekšējos konfliktus.
* Neuzabeigtu gestaltu noslēgšana: Pakāpeniski, simptoms var atklāt zemējošās neuzabeigtās situācijas – nevēlētu apvainojušos, nospiestu dusmu, nereālizētu vēlmi. Terapeits palīdz klientam atrast veidus, kā noslēgt šīs situācijas, izteikt nospiestās emocijas, kas noved pie spriedzes atbrīvošanās un simptoma izzušanas vai oslabināšanās.
* Integrācija:
Gestalt terapijas mērķis ir integrēt sašķeltās personības daļas veselumā. Kad simptoms ir saprasts, tā ziņa ir izprasta, un zemējošās vajadzības ir apmierinātas, enerģija tiek atbrīvota un kļūst pieejama veselīgai funkcionēšanai. Cilvēks sāk funkcionēt veselīgāk, saprotot sevi kā vienotību ķermeņa, prāta un dvēseles.
Kopsavilkumā,
strādāšana ar psihosomātisko simptomu gestalt terapijā – ir ceļš no attāluma no sava ķermeņa līdz dziļai sapratnei un pieņemšanai, no fragmentācijas līdz veselībai. Tas ir process, kas ļauj klientam ne tikai atbrīvoties no neērtiem sajūtām, bet arī saprast savas ķermeņa dziļās ziņas, atjaunot pārtrauktā kontaktu ar sevi un apkārtējo pasauli, kas noved pie lielākas dzīvības spējas un autentiskuma. Kā teica Fricis Perlzs, "kontrolēšanas zudums ir veids, kā atgūt sevi". Un tieši šis sev atgriešanās ir gestalt terapijas esence strādājot ar psihosomātiku.
